Dzeja / Poetry
Piestātne manis rakstītai dzejai.
Gan tai, kuru tikai lasa, gan tai, kuru arī dzied...
A stop for my poetry – for reading or singing...
Virmoja gaiss, bet tas nebij no vēja
Dienā, kad Tev pirmoreiz teicu, ko jūtu
Balts suns visu dienu līdzi mums skrēja
It kā maskējies eņģelis būtu
(Tāda tā diena mums abiem toreiz bij)
Laiks ir pagājis, sen nopļauts, ko sēja
Bet to dienu paņēmām līdzi mēs sev
Nav vairs suņa, kas līdzi mums skrēja
Bet man esi Tu un es esmu Tev
(Tāda kā tā diena mums abiem katra ir)
Vai liktens, vai eņģelis, vai tikai suns
Tai tikšanās dienā bija līdzās mums
Gan liktens, gan eņģelis un arī suns
Paldies šai kompānijai, ka sekoja mums
The air was vibrating but not from the wind blow
The day I first told you how I felt about you.
The whole day a white dog was leading our way
Like a well masked angel that was sent by the Lord.
That was the day we had at that time for us
Much time has passed, much water has flown,
But still we're having that day in our hearts.
And there's no dog who led our way,
But you have me and I have you.
Now each our day is like the one we had before
Was it fate, or an angel, or just a dog
Together with us on that wonderful day
We're grateful to the fate, and the angel, and the dog
The perfect company who led our way
No government can make you think
Different than your spirit link
Kick their asses and move on
No time for crying send all gone
They try to fence you in with lines
Tell you what's yours what's mine
But the sky's wide open clear
No room for their control or fear
No foreign god, no foreign god for me
My soul stays free, yeah totally free
No foreign flags, no foreign laws for me
My soul stays free, yeah totally free
Oh rebel soul rebel heart
Tear their twisted world apart
Rebel soul rebel free
Be the storm just like the sea
Man patīk Tava jaunā kleita,
Man patīk kā sudrabā rotājies Tu,
Bet arī neredzot Tevi, tik dzirdot,
Tevi vienmēr es pazītu.
Kleita un sudrabs nemainīs Tevi,
Tu esi tā pati vai vakars, vai rīts,
Tava balss, Tavi soļi tā ir tā dziesma,
Kuru es klausos un dziedu tai līdz.
Es satiku to, kas vēl joprojām Tu esi,
Ne to, kas kādreiz Tu varētu kļūt.
Es mīlu to, kas vēl joprojām Tu esi,
Vai mīlēšu to, kas būsi? Varbūt.
I like your dress, it shines so bright,
I love the silver in your light.
But even if I cannot see,
Your soul’s a song inside of me.
A dress, a shine, they do not stay,
You are yourself both night and day.
Your voice, your steps, a melody,
I hear and sing in harmony.
I met the one you’ve always been,
Not who you might or could have been.
I love the truth you are right now,
Tomorrow’s hope… but love is now.
Kaut kur jau esi – to vēji čukst man,
Kaut kur jau esi – putnu balsīs tas skan,
Kaut kur jau esi, teic saule, kas riet,
To visu var dzirdēt, tas tur mani ciet.
Pieklusa putni, norima vēji,
Nakts savās rokās pasauli tur.
Kaut kur jau esi - to zinu es šodien,
Pienāks rītdiena, zināšu kur.
Vai debesīs tas ir, vai arī tas peklē,
Pietiek, ja zini, ko vēlies, ko meklē.
Ko gan es vēlos, ko meklēju sev -
Nokļūt uz ceļa, kas ir mīļākais Tev.
Somewhere you are — the winds softly say,
Somewhere you are — birds sing far away.
Somewhere you are, as the sunset glows,
I hear it all — it won’t let me go.
Birdsong fades, and the winds fall asleep,
Night holds the world in shadows so deep.
Somewhere you are — today I know,
Tomorrow will come, and I’ll know where to go.
In heaven above or in hell below,
It’s enough to know what you want, where you go.
What I desire, what I’m searching to do —
Is to walk on the road that is dearest to you.
Putni, kas dzied, reti kad dejo, dejojot viņiem var aizlūst balss.
Siltumā plaukst vistrauslākā puķe, zied tik dažas, kad uznāk sals.
Ko māki, to dari, neaizņemies svešu , sākums nav beigas, melns nav balts,
Paņem un nes, ko vari un proti, kāds varens ir saliecies, cits vājš, būdams stalts.
Tavs nav tavs, ja nespēj to turēt - ko nespēj turēt, to nespēj nest,
Bet, par to nieku, ko nes, kas sagādā prieku, daudziem atliek tik bezspēkā dvest.
Saproti morāli, visu protošais viszini? Vai zini, ka jēga tai niekā, kas SAVS?
Iedegsi pavardu ar dzirksteli savu, bet ugunī svešā var nodegt nams Tavs.
Mājas ir vieta, kur esi, un ne tāpēc, ka labi tur viss,
Tā ir iespēja patiesi baudīt, kam pakļauts mirklis ir šis.
Pat, ja sajūtas rodas, ka dzīve, stipri pa pēcpusi sper,
Teiks mājas sajūta tava - man šitais pārpratums der.
Un, ja vēl atrodas kāds, kurš tur tikpat jocīgs kā tu,
Kurš teiks tava vājuma brīdī - kā Tevi es saprotu.
Tad, sāpīgi zemē krītot, tu vienmēr piecelsies kājās,
Un teiksi, notrausdams dubļus - nekur nav tik labi, kā mājās!
Par vietu, kur jūtamies labi, par vietu, kas tur mūs uz kājām,
Par vietu, ko mīlam un baudām, par vietu, ko saucam par mājām!
Home is where you are, not just where things go right,
It’s the place to savor moments caught in light.
Even when life hits hard and knocks you on your behind,
Your home will whisper softly – this small mistake’s just fine.
And if you find someone, as quirky as you are,
Who’ll say in your weak moments – I know what you are.
Then when you fall so painfully, into the muddy ground,
You’ll rise again, and laughing, say – no place like home I’ve found!
For the place where we belong,
For the place that keeps us strong,
For the place that warms our soul,
For the place we call our home!
(Verse) For the land where we belong,
For the land that keeps us strong,
For the place that warms our soul,
For the place we call our home!
Cik bieži pārpratums, muļķība prasta,
Velns zin, kur savākta aizdomu nasta,
No sirds uz sirdi slēdz ciet visas durvis,
Un šķiet, ka lāstu tām uzlicis burvis.
Kā sniega slieksnis un eņģes, kas rūs,
Tas tur ciet šīs durvis, kas atdala mūs.
Tās neveras vaļā, lai cik sirdīgi speram,
Kā uz pretējo pusi durvis kad veram.
Atslēgu iegūt šīm durvīm, kas ciet,
Iespējams ir, lai gan grūti tas šķiet.
Bet, ja uzticies man un es uzticos Tev,
Tad kāpēc radīt šīs problēmas sev?
Svarīgs ir tas, ko darīsim, teiksim,
Svarīgāk vēl, ja kopā to veiksim -
Tu atslēdz šīs durvis maigi un klusi,
Un es atvēršu tās uz pareizo pusi.
Pa ceļu, ko ikdienā ejam, staigā dažādas radības -
kādas virza saprāts, bet citām galvā nav vadības.
Ir tādas, kas klusējot iet un diženas lietas dara,
kamēr citas ar troksni liek domāt - tām pieder īstenā vara.
Varētu domāt, ka nozīmi tavu var radīt izteiksme sejā,
dažiem šķiet, ka īstenais spēks slēpjas tajos izmēros lejā.
Bet nav jēgas, cik skaļi tu kliedzi, cik stipri pa galdu siti,
jo uz poda sēžot, bez biksēm, tu esi tāds pats kā citi…
Jautājums tāds būs vienmēr - par to, kas paliks aiz tevis:
vai tas, ko saprāts ir veicis, vai tikai vēders ir devis.
Savus ceļus veidojam paši - to gribēju pateikt es jums,
jo mēs esam un būsim tas, kas kādreiz paliks aiz mums.
Attālums nav šķērslis, ja pareizi to veic,
Pat tad, ja pagāns vējš no citas puses sveic.
Ja ātrums tavs un virziens viens otru atbalstīs,
Pretī taviem sapņiem tas uz priekšu dzīs.
Neveiksme un veiksme uz vienas ielas dzīvo,
Kādam iet no rokas, kādam ieliek stīvo.
Virzienu, kas jāveic, vajag pašam radīt,
Lai ar ko tu brauktu, nedod citam vadīt.
Iedod zirgam dzert un noglāsti to, čalīt,
Ar ko mēs kopā esam, mums vajag maizi dalīt.
Iespējams, ka tikai viņš tev ceļabiedrs būs,
Kas neveiksmē un veiksmē par tavu balstu kļūs.
Attālums nav šķērslis, ja ceļš tavs rada prieku,
Katru jūdzi, dienu tad paveiksi kā nieku.
Ja iesi tur, kurp vēlies, tad veiksme neizpaliks,
Ja mērīsi, cik jāiet, tev laika nepietiks.
Distance is no barrier when done the right way,
Even if a pagan wind blows straight in your face.
When speed and direction stand steady as one,
They push you ahead till your dreaming is done.
Failure and fortune walk one single street,
For some it’s a blessing, for some a defeat.
The direction you travel is yours to create,
No matter the ride — don’t let others dictate.
Give water your horse and stroke gently its mane,
Share bread with the ones who remain in the rain.
He may be the only true traveler you’ll know,
Who stands by your side when the highs turn to low.
Distance is no barrier when joy is your road,
Each mile, every day, feels light as a load.
If you walk where you long to, luck won’t delay,
But count every step — time slips away.
Šo dzīvi kad pārdomāt sākam,
Reizēm asaras acīs tad lās -
Ka vienreiz mēs pasaulē nākam,
Ka kādreiz mēs aizejam prom no tās.
Šī dzīve nav laba vai ļauna -
Ļaunais aiziet var, labais var nākt.
Bet mēģini kaut ko no jauna,
Tik tā vari dzīvi Tu vēlreiz sākt.
Un dienu šo dzīvo dēļ sevis,
Tā kā dzīvi, kas pieder vien Tev.
Ik diena, ko Dievs Tev ir devis,
Ir dāvana Tev, tāpēc atstāj sev.
Asaras vienmēr tad vējš projām dzīs,
Lai arī kur staigā Tu.
Sāksim no jauna - Tavs ceļš uzsmaidīs,
Jo ceļš, ko ej, esi Tu…(esi Tu pats).
When we stop and think about our days,
Sometimes tears just find their way.
We are born just once along this way,
And someday we will fade away.
This old life ain’t just one door,
Some days hurt, some days restore.
You can choose to try once more,
And leave the past behind that door.
Live this day now just for you,
This one life you call your own.
Every day God gives to you,
Is a gift — it’s yours alone.
The wind will carry all the tears you cry away,
No matter what your heart makes you do.
We’ll start again, your road will lead your way,
’Cause every road you walk is you... (road is you)
Vai pienāks laiks, kad viss tev būs,
kad sapnis skaistais par dzīvi reiz kļūs?
No kādas pasakas izrauts šis mīts,
ka gudrāks par vakaru esot tik rīts?
Nestreb karstu, uzgaidi, stāvi,
pagaidām, draugs, viss izskatās blāvi.
Vēl tik mazliet, un viss nostāsies vietās,
tiks aplaimots katrs, kurš vakarā cietās.
Bet kamēr tu mīņājies, gaidi uz rītu,
es kliedēšu pasakas radīto mītu -
Var pamosties vēlu, kad saule jau riet,
jo kamēr tu gaidi, dzīve jau iet.
Dzīvo jau tagad, lai ko sola rīts,
ceļa kamolā arī vakars tiek vīts.
Muļķis tas, kurš lietas šīs šķir,
sava gudrība rītam, sava vakaram ir.